Kad es biju maza, es domāju, ka visi eksotiskie augļi aug palmās. Nu tā kā banāni. Arī arbūzi un ananasi. Vai vismaz kokos kā āboli un bumbieri. Bet nē. Ne arbūzi, ne ananasi neaug ne palmās, ne kokos. Un, kā izrādās, latviešu valodā vārdam “ananass” nav garumzīmes. Tā lūk. Šoreiz tad par to kā aug ananasi un kā mēs tos varam audzēt mājās uz palodzes.
Ananass (ananas comosus) ir bromēliju (bromeliaceae) dzimtas tropu augs. Tas ir vienīgais šīs dzimtas ēdamais augs. Ananasu izcelsmes vieta ir Paragvaja un Brazīlijas dienvidi. Pirmais, kas atveda ananasus uz Eiropu, bija Kristofers Kolumbs. Auga nosaukums ir cēlies no vārda ananas, kas Dienvidamerikas indiāņu valodās nozīmē “lielisks auglis”. Tāds tas patiesi ir!
Lai mājās varētu izaudzēt ananasu ir nepieciešams:
- ananass
- ūdens
- augsnes maisījums kaktusiem
- perlīts
- drenāža
- pods
Es šajā reizē eksperimentēšu ar diviem veidiem, kā apsakņot ananasu. Viens ir ūdenī, otrs – tiešo augsnē augsnē.
Veikalā izvēlamies glītāko ananasu, ar zaļākajām un svaigākajām lapām, ja augam būs nokaltušas lapas process var arī neizdoties.
Ananāsu pieturot ar vienu roku pie augļa, ar otru roku griežot noņem lapu daļu (es ar otru roku bildēju, bet aizkadrā es turēju. Kustība aptuveni kā noskrūvēt korķīti pudelei).
Rezultātam aptuveni jāizskatās šādi.
Ananāsu lapas aug rozetes kārtojumā, pa vienai lapiņas no tā gala, kurš iepriekš atradās auglī ņemam nost. Atsedzam auga saknes. Jep, ananasiem saknes ir šeit. Tās ir drusku sakaltušas, bet liekot ūdenī tās atdzīvosies.
Mizot var droši vismaz četrus – piecus slāņus. Var arī vairāk. Mazāk gan nē.
Tad liekam ananasu ūdenī, tā, lai saknes tiktu nosegtas ar ūdeni. Lapas gan nevajag mērcēt. Var sākt pūt (to es saku no pieredzes).
Šādi ananasu turam gaismā un siltumā (piemēram, uz palodzes) kamēr apsakņojas kārtīgi un tad varēs pārstādīt augsnē. Ik pa pāris dienām nepieciešams nomainīt svaigu ūdeni un arī aplaistīt lapas, lejot ūdeni kroņa viducī.
Tā kā man ir divi ananasi, es ar otru eksperimentēšu un mēģināšu apsakņot pa tiešo augsnē.
Daru to pašu, ko ar pirmo. Noņemu lapu daļu, atsedzu saknītes. Tikmēr var jau uzkost iepriekš sagatavoto ananasu.
Kamēr gatavoju augsni, tikmēr ananasa otru kroni arī ieliku glāzē ar ūdeni, lai pamodinātu saknītes.
Sagatavoju ananasiem paredzēto augsnes maisījumu, samaisot vienādās daļās kaktusu augsni un perlītu. Perlīts ir vulkāniskais minerāls, kas karstuma ietekmē ir palielināts 4-20 reizes. Samaisot augsni ar perlītu, tiek iegūts gaisīgs substrāts, kas palīdz sakņu augšanai. Starpcitu, perlīts noderēs arī rožu stādīšanai (Rožu eksperimenta 2. daļā).
Podā beru aptuveni 2cm drenāžu un tad augsnes maisījumu līdz augšai. Augsni apleju ar ūdeni.
Ņemu ananasa kroni un spraužu iekšā. Tieši tā – spraužu! Es skatījos filmu par ananasu plantācijām Kostarikā un tur apmācīti darbinieki dienā zemē sasprauž aptuveni 5 – 6 tūkstošus ananasu.
Un tad augu aplaistu. Interesanti, ka ananasam ūdens ir jālej kroņa viducītī un tad tas pats notek starp lapām. Turpmāk augsnei jābūt viegli mitrai vai pat sausai. Noteikti ne slapjai, jo ananasiem nepatīk “slapjas kājas”. Viņu dabiskajā vidē, lietus nav tik bieža parādība. Lapas gan var rasināt.
Šādi izskatās abi mani ananasi. Tas, kurš iestādīts zemē ir dzeltenāks, jo jau kādu laiku bija stāvējis manās mājās.
Voilà!
Augu jātur gaismā un siltumā. Dienā tam ir nepieciešamas vismaz 6h gaismas. Ar laiku ananāsu lapas sāks augt garumā (tās, kuras nebūs nokaltušas) un jaunas lapas sāks augt augšā no centra. Aptuveni pēc diviem gadiem ananass var sākt ziedēt un ražot jaunus ananasiņu. Bet par to tad vēlāk. Sākumā apsakņosim : )
hortus borealis 