Nenoliedzami pēdējos gados Monstera ir piedzīvojusi savu renesansi. No rajona poliklīniku un skolu gaiteņiem tā ir iemājojusi visos dizaina interjeros un žurnālos.
Savu Monsteru iegādājos no kādas Holandiešu meitenes, kas šķiet, šķiroties no sava dzīvesbiedra Zviedra, izpārdeva savu iedzīvi. Tad nu Monstera pie manis nonāca aukstā Novembra rītā plkst. 6:00, kad viņa braucot atpakaļ uz Nīderlandi, ar mašīnu, man nodeva savus augus. Bija ļoti auksts. Lai arī Monsteru man pieveda pie pašām durvīm, puse auga nosala. Dzīvojot Ziemeļos, daudzos dzīvokļos gaisma ir ļoti minimāla, pēc auga stāvokļa jau nopratu, ka šis augs pie manis piedzīvos savu apgaismības laikmetu.
Lielo Monsteru es atdalīju no visām atsalušajām daļām, kas bija palikušas dzeltenas un ļenganas. Un dažas daļas, kas izskatījās uz miršanas robežas arī noņēmu, lai neatņem spēkus veselajai daļai atlabt. Ieliku tās vāzē. Pēc aptuveni divām nedēļām augs izdzina pirmās saknes. Tad nu lūk, šis ir stāsts kā pavairot un iestādīt Monsteru deliciosa.
Nepieciešams:
- Monstera deliciosa mātes augs
- vāze
- ūdens
- 2 nedēļas
- pods
- drenāža
- augsne
No mātes auga nogriežam atzaru (spraudeni) (šo tehniku sauc par pavairošanu ar spraudeņiem. Monsteru var pavairot ar stumbra vai galotnes spraudeni, gaisa noliektni kā arī ar sēklām). Liekam traukā ar tīru ūdeni un gaidam. Gaidam aptuveni divas nedēļas, kamēr izdzen saknes. Vai ilgāk. Katrs augs ir individuāls. Monsteru ir viegli apsakņot, tai nav nepieciešami nekādi augšanas hormoni, kā, piemēram, rozēm, kurām es eksperimentēju ar kanēli un medu. Tā kā tas notiek tieši tik viegli, augu var likt pa tiešo arī zemē, blakus mātes augam, lai dzen saknes tur.
Nākamais solis atrast piemērota izmēra podu, to vajadzētu ne par lielu, ne par mazu. No maza poda augs līdīs ārā un arī ātri uzsūks visu mitrumu, būs bieži jālaista. Lielā podā augs var sākt attīstīties saknēs un neaug virszemē. Tāpat lielā podā var būt grūtāk uzturēt pareizo mitruma līmeni. Monstera aug salīdzinoši lēni, tādēļ to pārstādīt nebūs nepieciešams tik ātri.
Drenāžu un augsni gan nevajag bārstīt pa galdu, ja vien nav iedvesma pēc tam vākt, bet bildē izskatās ok.
Podā beram drenāžu, tā lai nosedz dibenu un vēl drusku. Šajā gadījumā man ir aptuveni 2cm.
Uz drenāžas uzberam augsni, tā uz “acīti”, bet es teiktu līdz gandrīz poda vidum. Liekam augu iekšā, cenšotie iecentrēt.
Un apberam apkārt augsni. Monsterām patīk neitrālā, trūdvielām bagātā, ūdens un gaisa caurlaidīga augsne.
Kārtīgi salaistam un novietojam gaišā, no tiešiem saules stariem pasargātā vietā.
Voila!
Kopšana
Monstera ir tropu augs (tās izcelsme ir Centrālamerika), tāpēc to var laistīt ar remdenu ūdeni. Augsnei vajag būt mitrai, bet ne slapjai. Nevajadzētu, lai uz poda šķīvīša krātos ūdens, Monsterām nepatīk “slapjas kājas”. Ja augu pārlaista tā lapas var sākt brūnēt un kalst. Ja zināms, ka dosies izbraukumā uz kādu laiku un nebūs iespēja Monsteru aplaistīt, labāk to iekaltēt nekā pārlaistīt. Ja augs atrodas sausā telpā, tā lapas var ik pa laikam apsmidzināt.
Monsteras lapas ir regulāri jāapslauka ar tīru lupatiņu, lai tās varētu elpot un augt. Uz lapām atrodas elpošanas poras sauktas par stomatām (no grieķu valodas “mute” (Hej, tagad mēs arī zinām, ko nozīmē Stomatoloģija!)). Ja Monstera būs pārāk tumšā vietā, tā izstīdzēs un lapas neveidos ornamentu, savukārt tiešos saules staros lapas var apdegt. Augu ieteicams mēslot reizi divās nedēļās ar universālo mēslojumu, bet tas atkarīgs no augsnes veida. Ja aug kūdrā – biežāk, ja augšņu maisījumā – retāk.
Kā jau augstāk minēju, man puse no mātes auga nosala. Monstera ir tropu augs, tāpēc tai nevajadzētu atrasties vietā, kur temperatūra noslīd zemāk par 15 grādiem. Tā kā Monstera nāk no tropiem, tai patīk 21+ grāds, bet tā nav ļoti cimperlīga, augs arī zemākos grādos.
Augs var sasniegt pat 5 m augstumu ar daudzām gaisa saknēm, tāpēc tam vajadzīgs kaut kas balstam, kur var pieķerties. Augu var uzmanīgi piesiet, netraumējot tā stumbru. Gaisa saknes nedrīkst griezt, bet tās var novirzīt uz poda pusi, kur tās esot augsnē kļūs par zemes saknēm un palīdzēs augam baroties.
Ak jā! Un, ja jums ir mājdzīvnieki vai bērni, vai visi kopā, esiet uzmanīgi! Lai arī nosaukums ir Deliciosa, ēdams ir tikai Monsteras auglis, kas veidojas Monsterai ziedot, pārējais ir indīgs. Mūsu platuma grādos gan tā zied reti un vēl retāk veido augli. Lai tas notiktu ir jābūt nodrošinātiem izcilas augšanas apstākļiem un tās galotne nedrīkst būt griezta, jo zieds veidojas galotnē. Lasīju, ka gatavs auglis garšo kā kombinācija starp banānu, ananāsu un mango, vienīgi, lai auglis nogatavotos tas aizņem nedaudz vairāk kā gadu. Negatavs auglis nav ēdams. Tā lūk!
Klasifikācija
Monstera deliciosa Liebm.
Kingdom: Plantae-Plants
Subkingdom: Tracheobionta-Vascular plants
Superdivision: Spermatophyta-Seed plants
Division: Magnoliophyta-Flowering plants
Class: Liliopsida-Monocotyledons
Subclass: Arecidae
Order: Arales
Family: Araceae-Arum family
Genus: Monstera Adans. – Monstera
Species: Monstera deliciosa Liebm.
(National Plant Database. 2004.)
hortus borealis 